Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maijā veiktais valsts apvērsums ir viens no visatšķirīgāk vērtētajiem Latvijas vēstures notikumiem. Gandrīz visi vēsturnieki dalās divās lielās grupās – vieni Ulmaņa apvērsumu un tam sekojošo autoritāro režīmu vērtē kā pozitīvu pagriezienu valsts vēsturē, otri savukārt uzskata, ka tas bija pilnīgi pašmērķīgs un valstij nekādu labumu nenesa.
1934. gada 15. maijā Ulmanis, būdams tābrīža Ministru prezidents, izdarīja valsts apvērsumu, kura rezultātā Latvija beidza pastāvēt kā parlamentāra republika. Pēc apvērsuma vara koncentrējās Ulmaņa rokās, un viņš realizēja valsts pārvaldes režīmu, kas pazīstams kā Ulmaņa režīms un ilga no 1934. gada 15. maija līdz 1940. gada 16. jūnijam, kad Latviju okupēja Padomju Savienība.
Daudzi vēstures pētnieki uzskata, ka Ulmanim nebija nekāda politiska pamatojuma veikt valsts apvērsumu.…
