Jau no mazotnes mūs pieradina pie domas, ka esam kaut kas īpašs, ka katram ir dots kāds dabas talants. Tomēr, augot lielākiem, pamanām, ka ne katrs spēj to atrast sevī un izmantot to savā labā. Viņam nākas aizņemties domas, darbus, spējas, lai būtu tikpat pamanāms, cik šo domu un darbu īstais autors. Šeit rodas situācija, kad nākas lepoties ar svešām „spalvām”.
Katram, domājams, ir gadījies, ka joku, domu un ierosinājumu, ko tu esi izdomājis pasaka kāds ātrāk par tevi. Protams, tu zini, ka viņš ir „nošpikojis” no tevis, rodas daļēja aizvainojuma sajūta, vilšanās.…
