Mani secinājumi, ka jautājumi par labo un ļauno ir mūžīgi. Cilvēka tieksme pēc laimes un labā aizvien paliek tādā līmenī kādā tā ir bijusi dzīves pieredzē smeļot, , bet katram cilvēkam ir savs skats uz to, kas ir labais un kas – ļaunais un tas ir tikai loģiski, jo esam tik dažādi. Manuprāt, tieši tas apgrūtina cilvēcei pārvarēt ļaunumu. Grūti spriest, ka kaut kādam ļaunumam jāpaliek, jo bez tā mūsu dzīve nebūtu tik emocionāla. Lai saprastu labo un slikto, katram cilvēkam jāsaskaras gan ar vienu, gan ar otru. Un kad viņš pratīs nošķirt labo no ļaunā, tad viņš nerīkosies saskāra ar ļauno. Un, katram būtu labi dzīvot pēc principa „ Nedari citam to, ko tu negribi, lai dara tev „!…
