18. gadsimts kūltūrvēsturiskās pieredzes ziņā ir nozīmīgs laiks: veidojas pārliecība par brīvu, pašpietiekamu indivīdu. Šī dzīves izjūta ir ļoti vajadzīga pilsoniskajā sabiedrībā, kuras izveidošana tiek uzskatīta par vienu no galvenajām sabiedrības attīstības mērķiem. Dž. Loks pierādīja, ka nākas “rēķināties ar visiem”, tad uzsvars tiek likts uz domu, ka jārēķinās ar katru.
Daudzās nostādnēs filosofi nebija demokrāti, bet gan drīzāk apgaismoto monarhu piekritēji.
Franču apgaismības filosofi ir vadošie 18. gadsimta pirmsrevolūcijas Francijas intelektuāļi, viņu vidū Didro, Ruso, Voltērs. Viņi centās iedzīvināt apgaismības principus un cildināja cilvēka prāta spēku, viņiem nācās apšaubīt vecā režīma struktūras, un daudzi uzskata, ka tieši viņi ir atbildīgi par 1789. gada revolucionāru iedvesmošanu. …
