Автор:
Оценка:
Опубликованно: 12.12.2005.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 3 единиц
Ссылки: Не использованы
  • Эссе 'Vēlētāju uzvedība Eiropas Padomes vēlēšanās un Eiropas Savienības referendumos', 1.
  • Эссе 'Vēlētāju uzvedība Eiropas Padomes vēlēšanās un Eiropas Savienības referendumos', 2.
  • Эссе 'Vēlētāju uzvedība Eiropas Padomes vēlēšanās un Eiropas Savienības referendumos', 3.
  • Эссе 'Vēlētāju uzvedība Eiropas Padomes vēlēšanās un Eiropas Savienības referendumos', 4.
  • Эссе 'Vēlētāju uzvedība Eiropas Padomes vēlēšanās un Eiropas Savienības referendumos', 5.
  • Эссе 'Vēlētāju uzvedība Eiropas Padomes vēlēšanās un Eiropas Savienības referendumos', 6.
  • Эссе 'Vēlētāju uzvedība Eiropas Padomes vēlēšanās un Eiropas Savienības referendumos', 7.
  • Эссе 'Vēlētāju uzvedība Eiropas Padomes vēlēšanās un Eiropas Savienības referendumos', 8.
  • Эссе 'Vēlētāju uzvedība Eiropas Padomes vēlēšanās un Eiropas Savienības referendumos', 9.
Фрагмент работы

Kopš 1979. gada Eiropas Savienības valstu pilsoņi var izvēlēties savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā. Eiropas Parlamenta deputātus ievēlē uz pieciem gadiem tiešās vispārējās vēlēšanās. Vēlēšanu procedūra tomēr nav vienota, un tā atšķiras katrā valstī.
Eiropas Parlaments (EP) pārstāv ES dalībvalstu tautas ES varas struktūrā. Tas tika izveidots 1952. gadā. Sākotnēji darbam EP nacionālie parlamenti deleģēja savus deputātus, taču kopš 1979. gada dalībvalstu pilsoņi EP deputātus ievēl tiešās vispārējās vēlēšanās. Ievēlētie deputāti nevar būt vienlaikus gan nacionālā parlamenta, gan EP deputāti! Parlamentu ievēl uz pieciem gadiem.
Lai arī pēc uzbūves un darbības EP līdzinās dalībvalstu parlamentiem, tomēr tā loma ir nedaudz atšķirīga. EP nav likumdevējs tradicionālā izpratnē, jo lēmumu pieņemšanas procesā galavārds pieder ES Padomei…

Коментарий автора
Atlants