-
Klasicisma un neoklasicisma arhitektūra Rīgā
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 5 | |
Izmantoto avotu un literatūras apskats | 7 | |
1. | Vēsturiskais fons | 9 |
2. | Klasicisma un neoklasicisma arhitektūra | 11 |
2.1. | Klasicisma piemēri Rīgā | 12 |
2.2. | Neoklasicisma piemēri Rīgā | 14 |
Nobeigums | 16 | |
Terminu vārdnīca | 17 | |
Literatūras saraksts | 19 | |
Pielikumi | 20 |
Nobeigums
Klasicisms un neoklasicisms pēc būtības ir ļoti simetriski, vienkārši un ar loģisku izkārtojumu, taču spēj parādīt diženumu un varu, izmantojot arī antīkās kultūras elementus. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc, piemēram, muižas tika celtas klasicisma stilā, jo turīgo vēlme parādīt savu diženumu atspoguļojās to muižiņās, izmantojot portikus un rizalītus. Savukārt neoklasicisms, kuram bieži vien tika pievienoti arī citi arhitektūras stilu elementi, spēja radīt jaunus ēku tipus, kuri bija atbilstoši 20. gadsimta dzīves prasībām.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķis bija analizēt klasicisma un neoklasicisma ēkas Rīgā, formulējot kopīgo un atšķirīgo abos stilos.
Izpētot un apkopojot iegūto informāciju, tika izdarīti vairāki secinājumi.
1. Klasicisma un neoklasicisma ēku pazīmes ir līdzīgas: gan klasicisma, gan neoklasicisma pamats ir balstīts uz antīkās Grieķijas un antīkās Romas arhitektūru.
2. Rīgā neoklasicisma ēkām, salīdzinot ar klasicisma ēkām, pārsvarā ir izmantoti arī citi arhitektūras stilu elementi, piemēram, jūgendstila.
3. Klasicisma un neoklasicisma ēku funkcijas atšķiras: klasicisma stils vairāk tika izmantots, būvējot dzīvojamās ēkas un muižas, taču neoklasicisms – īres namos ar veikaliem un bankās.
4. Abi arhitektūras stili biežāk ir sastopami Vecrīgā un Rīgas centrā, mazāk – Maskavas forštatē un Āgenskalnā.
5. Gan klasicisma, gan neoklasicima pazīmes ir balstītas uz cilvēku vēlmēm – parādīt varu, diženumu, kā arī stabilitāti.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķis tika sasniegts.
…
Diemžēl cilvēki reti interesējas par ēku stilu, nozīmi, vēsturi un to vecumu. Tāpēc ir svarīgi šai tēmai pievērst lielāku uzmanību un aplūkot Rīgas ēku arhitektūru. Neskatoties uz to, ka Rīgā var sastapt dažādus arhitektūras stilus, piemēram, romāniku (šeit un turpmāk, jēdzieni skaidroti terminu vārdnīcā: skatīt 18. lpp.), gotiku vai baroku, zinātniski pētnieciskajā darbā sīkāk tiks pētīts klasicisms un neoklasicisms, jo tie parāda arī elementus un pazīmes no Antīkajiem laikiem, kā arī šie arhitektūras stili dod iespēju iepazīt 18. – 19.gs cilvēku uzskatus, dzīvesveidu un intereses.