-
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Nr. | Название главы | Стр. |
Kurzemes hercogiste | ||
Gothards Ketlers | ||
Kurzemes hercogi | ||
Gothards Ketlers | ||
Politiskais stāvoklis | ||
Ketlers hercogisti novēlēja | ||
1617.gads hercogistē | ||
Hercoga vara | ||
Kurzemes statūti | ||
Pārvalde | ||
Luterticība |
1617. gads hercogistē
Konfliktu rezultātā Vilhelms bija spiests pamest Kurzemi un doties emigrācijā, bet par vienīgo valdnieku hercogistē palika viņa vecākais brālis Frīdrihs.
Kurzemes muižniecība zvērēja uzticību Frīdriham, taču par to pieprasīja jaunu piekāpšanos.
Tāpēc tapa Valdības formula un Kurzemes statūti.
Hercoga vara
Hercoga vara bija ļoti ierobežota.
Viņš kļuva pilnīgi atkarīgs no muižniekiem, ko pārstāvēja hercogistes dižciltīgo muižnieku pārstāvniecības sapulce- lāndtags.
Turklāt viņa varu ierobežoja arī hercoga padome, ko veidoja 6 valsts augstākie ierēdņi.
Kurzemes statūti
Tie bija hercogistes civilo un kriminālo normu apkopojums.
Statūti zemniekus pielīdzināja pērkamiem un pārdodamiem vergiem. Zemniekiem piederēja tikai kustāmā manta. Statūti aizliedza zemnieku sodīt ar nāvi bez tiesas.
Ar šiem likumiem muižnieki ieguva tik lielu politisko varu , ka faktiski hercogiste kļuva par muižnieku republiku.
Muižnieki uzskatīja, ka viņi bija vienīgā pilntiesīgā kārta valstī.
Kurzemes Zemgales hercogistes pārvalde
Pārvalde Kurzemes Zemgales hercogistē atradās divu dinastiju rokās:
Ketleru dinastija (1562.- 1737.)
Bīronu dinastija (1737.- 1795.)
…
Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Polijas - Lietuvas vasaļvalsts no 1561. g. līdz 1795. g., kas pārvaldīja Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Tā pastāvēja 233 gadus.
