Es izvēlējos rakstīt par tiesnešu ētiku, jo tiesu varas loma ir būtiska taisnīguma un likuma virsvaldības izpratnē.
Līdz 1995.gadam Latvijas tiesnešiem nebija rakstiska ētikas kodeksa (piemēram Amerikā rakstisks tiesneša ētikas kodekss pastāv no 1990.gada, bet Moldovā – tikai no 2000.gada) Līdz tam laikam pastāvēja nerakstītā, bet tiesnešiem pašsaprotamā ētika. Domāju, ka lielākajai daļai tiesnešu rakstveidu izdots ētikas kodekss nav vajadzīgs, jo viņu iekšējā kultūra arī bez uzskaitītiem kanoniem nepieļautu tā normu pārkāpšanu. Taču ir labi ka pastāv šāds kodekss, kas konkrēti noformulē, kā attiecīgajās situācijās jārīkojas tiesnesim (pielikums 1).
Kodekss izveidots tā, lai tas sniegtu ieteikumus tiesnešiem un tiesneša amata kandidātiem, kā arī ar disciplinējošu institūciju palīdzību nodrošinātu uzvedības regulēšanas struktūru.
Tiesnešu uzvedības kodeksa mērķis ir iedibināt tiesnešu uzvedības ētiskos standartus. To veido vispārēji formulējumi – kanoni. Kanoni ir veselā saprāta noteikti likumi. Tie piemērojami saskaņā ar konstitūcijas prasībām, likumdošanas aktiem, citiem tiesas spriedumiem un likumīgiem lēmumiem, kā arī visu attiecīgo apstākļu kontekstā. Kodekss ir izstrādāts tā, lai tas neierobežotu tienešu būtisko neatkarību, iztiesājot lietas.…
