-
Eriks Ādamsons - modernā cilvēka attēlotājs noveļu krājumā "Smalkās kaites"
Ja runa ir par mīlestību, tad ļoti bieži lietas nenorit tā, kā to varētu vēlēties gluži vienkārša sīkuma dēļ – kautrības dēļ. Katram cilvēkam dzīvē ir nepieciešama mīlestība. Ir nepieciešams mīlēt un tikt mīlētam, bet bieži mēs gluži vienkārši aizliekam paši sev kāju priekšā, uzbūvējam iedomu barjeras, kas liedz mums laimi un mīlestību. Tieši tā notika ar galvenajiem varoņiem novelēs „X un Y” un „Abakuka krišana” - „Tāpat arī vinš izvairījās no sievietēm, kaut gan viņu tuvumā jutās laimīgāks nekā kolibrijs orhidejās.” Cilvēkam ir jāapmierina šī tieksme pēc mīlestības, jo pretējā gadījumā pilnvērtīga dzīve nav iedomājama - „Man likās, ka esmu pazudis, jo mīlu nekad neatradīšu, bez kuras būs jāiet bojā.”
Smalkas kaites pasaulē netrūkst, katram tādas ir un būs, bet tieši šīs kaites mūs padara unikālus, atšķirīgus. Tās veido nokrāsu cilvēku personībā. Tās audzina, pāraudzina un sniedz neatsveramu dzīves pieredzi. Tieši tāds ir Erika Ādamsona mērķis, lai, lasot noveles par „Smalkajām kaitēm”, katrs pats izvērtētu sevi, savas kaites un iegūtu lietderīgu pieredzi, padomu un mācību, bagātinot sevi kā personību. Un pats galvenais – „Smalkās kaites” nekad nenovecos un būs aktuālas visos laikos.
…
Smalkās kaites nav tālu jāmeklē. Atliek tikai pavērties apkārt un palūkoties arī pašiem uz sevi no malas. Ko mēs ieraugām? Cilvēkus. Kas tad īsti ir cilvēks, ja ne emociju, konfliktu, tikumu, netikumu un nervu kamols, kas sevī ievīstījis ne mazums smalko kaišu? Tas būtu visai muļķīgi, apgalvot, ka mums katram nepiemīt vismaz kāda no E. Ādamsona aprakstītajām smalkajām kaitēm. Citiem tās ir izteiktākas, citiem – mazāk pamanāmas, bet tomēr ar tādām sirgst katrs. Laiki mainas, taču šīs sajūtas, ieradumi un emocijas nenoveco. Kā E. Ādamsona laikā, tā arī tagad cilvēki izdzīvo un cenšas risināt savas kaites. Savās novelēs Eriks Ādamsons uzskatāmi tās atainojis, lai katrs pats spētu izvērtēt, cik ļoti tas attiecināms pašam uz sevi.

