Civiltiesības ir pamats visām privāttiesībām, kas regulē gan fizisko, gan juridisko personu savstarpējās tiesiskās attiecības. Civiltiesiskās attiecības nepakļaujas tiešai valsts ietekmei. Līdz ar to tās nodrošina cilvēktiesisko subjektu līdztiesību un rīcības brīvību likuma noteiktās robežās vai pat ārpus tā robežām, ja likumā nav tiešu aizliegumu un ja tiek ievērots taisnības princips. Taisnības princips ir visu civilo attiecību pamatā. Lai ievērotu taisnības principu, arī civiltiesību sfēru ir nepieciešams regulēt ar tiesību normu palīdzību. Ja visi cilvēki pamatotos uz morāles normām, labiem tikumiem un taisnību, iespējams, civiltiesības vispār nebūtu vajadzīgas.
Civiltiesības pavada cilvēku visā tā dzīvē.Vēl vairāk, ar mantojuma tiesībām nodibinātās civiltiesiskās attiecības pēc personas nāves var ietekmēt arī nākamās paaudzes.Viens no galvenajiem civiltiesību normu darbības aspektiem ir mantiskās tiesības. Tā kā civiltiesisko pamatu veido cilvēku starpā pastāvošās mantiskās attiecības ,uz civiltiesībām balstās visas saimnieciskās tiesības, piem,vispārīgās komerctiesības un no tām izrietošās tiesību apakšnozares, piem, banku tiesības.
Civiltiesiskās attiecības Latvijā regulē 1937.gada Civillikums, kura darbība 1992. un 1993 gadā pakāpeniski tika atjaunota.…
