“Globālisms (lat.) politisko problēmu aplūkošana pasaules mērogā un kontekstā ar pasaules kundzības pretenzijām, lielvalstu ģeopolititikas variants.
Globāls (lat. > fr.) 1. Visu zemeslodi, pasauli aptverošs. 2. pārn. noz. Vispārējs, visaptverošs.
Hegemonija (gr.) Noteicoša ietekme, vadīšana, valdīšana (kādā cilvēku vidē vai attiecībā pret kādu cilvēku grupu).”
Globalizācija ir acīmredzami negatīvas izpausmes: tā padziļina ekonomisko nevienlīdzību starp bagātajām un nabadzīgajām valstīm un noved pie milzīgas bagātības un varas koncentrēšanās šaurā personu korporācijā un valstu lokā. Globalizāciju trāpīgi raksturo fakti, kas liecina, cik strauja ir izaugsme tirgus, tehnoloģijas un informācijas jomā. Globalizāciju var definēt kā procesu, kas cilvēkus, organizācijas, tirgu, tehnoloģiju, finanses, informāciju un pārvaldību saista vienā vispārējā mijiedarbu tīklā pāri nacionālu valstu robežām. Globalizācijas radītās iespējas – jauni tirgi, jaunas tehnoloģijas un informācija – savstarpēji pārklājas ar līdzšinējām iespēju struktūrām un var dot impulsu straujākai tautas attīstībai. Jaunie tirgi un tehnoloģijas paliek nepieejami, globalizācija var pastiprināt atpalicību un nevienlīdzību. Globalizācijas institucionālais pamats ir brīvs tirgus un to nostiprināšana liberāla ideoloģija, kas ietekmē arī politiku.…
