1905. gada revolūcija bija pirmā latviešu tautas cīņa pret patvaldniecisku iekārtu, lai nodibinātu demokrātisku valsti. Revolūcijas iekarojums bija Valsts domes dibināšana, kur iestājās legālās politiskās partijas, ieskaitot LSDSP. Tas ir svarīgi arī tāpēc, ka partijā darbojās Jānis Čakste un Zigfrīds Anna Meierovics, kuri 1918. gadā piedalījās Latvijas Republikas proklamēšanā.
Latviešu nācija bija stiprinājusi politisko identitāti, ieguvusi politisko telpu un pieredzi cīņā par nacionālās valsts izveidošanu. Secinājumā var teikt, ka kaut vai latvieši neieguva pilnīgu brīvību, bet tas parādīja viņiem, ka var cīnīties par savām interesēm, tāpēc sāka augt nacionāla valstiskuma ideja. Ar citiem vārdiem, ja nebūtu šīs revolūcijas, tad arī Latvijas nevarētu būt.
…
