Starptautusko tiesību sistēma.
Starptautiskās tiesības sāka veidoties līdz ar pirmajām valstīm un izgājušas ilgu pastāvēšanas laiku. Sākotnēji tika regulētas kara lietas (ko darīt ar iekarotām zemēm). Kanoniskām tiesībām arī ir starptaut.tiesību raksturs, jo baznīcas tiesības tika attiecinātas nevis uz kādu valsts teritoriju, bet gan reliģiskai telpai. Kad veidojās nacionālās valstis, starp tām bija jānoregulē attiecības. Mūsdienās starpt.tiesības attīstās, ņemot vērā kādas jaunas jomas, sfēras attīstīšanās, kur nepieciešams šīs sfēras regulējums starp valstīm. Kad cilvēks sāka lidot, parādījās gaisa tiesības, pēc tam kosmosa tiesības, ap 70.g. – ekoloģiskās tiesības, tagad ir nepieciešams sakārtot internēta lietošanu. Praktiski starptautiskās tiesības ir kodificētas – pēc ANO st.tiesību komisijas izstrādātās programmas (kopš 1947.g.). Starptautiskās tiesības ir būtiski mainījušās pēc savas sociālās dabas, mainījās ne tika daudz saturs, cik izpratne, starptautisko tiesību normas ir visaptverošās. Galvenais starptautisko tiesību normu realizācijai ir to ieviešana starptautisko tiesību subjekta rīcībā. Starptautiskās tiesības ir normu un vispārīgi piemērojamu principu kopums, kas regulē valstu un starptautisko organizāciju uzvedību un to attiecības savā starpā, kā arī dažas no to attiecībām ar personām kā fiziskajām tā arī juridiskajām. Starptautiskās tiesības tika dēvētas arī par “tautas tiesībām”. …
