Eiropas drošības vidi šodien raksturo tas, ka nav iespējams karš starp tās lielvalstīm. Taču vienlaikus notiek gan varas, gan arī drošības subjektu, problēmu, risku un draudu difūzijas process. Pašreiz Eiropa ir vairāk militāru konfliktu nekā aukstā kara laikā.
Baltijas valstīm šī jaunā starptautiskā sistēma ir īpaši grūta spēku pārbaude, jo tām visu nākas būvēt no jauna. Centrāleiropas valstis pēc aukstā kara beigām šajā ziņā bija nedaudz labākā situācijā, jo tām bija savi bruņotie spēki, ārpolitiskie dienesti un citas institūcijas. Tomēr Baltijas valstis visai sekmīgi pārvēršas no starptautiskās sistēmas objektiem par tās subjektiem.
Pārmaiņu procesā atrodas arī starptautiskās organizācijas. Tām nākas piemēroties jaunajai situācijai gan iekšēji (pārveidojot to iekšējo struktūru un funkcijas), gan ārēji, un tām nākas uzņemties konkrētu atbildību, piemēram, miera uzturēšanā un miera nodrošināšanā Dienvidaustrumeiropā. NATO ir bijusi vissekmīgākā šajā pārveidošanās procesā. Tās kolektīvās aizsardzības pamatprincips ir kolektīvā drošība. …
