Ideoloģijai ir dīvaina vēsture. Pirmoreiz vārds ideoloģija parādījās Lielās Franču Revolūcijas laikā un to nosauca par zinātni par idejām. Šai zinātnei par idejām tika interpretēta kā zinātne ar noteiktu misiju. Ideoloģija ir kaut kas pretējs tādām vispāratzītām un pielietojamām lietām kā patiesība, zinātne, racionalitāte, objektivitāte un filozofija. Tā izsaka idejiskās pārliecības un mācības, kuras ir arī kritikai nesasniedzamas dogmas vai arī pamats individuālām vai grupas interesēm. Skatot reliģisko uztveri un ideoloģiju vienkopus, tad jāatzīst, ka abas piederēja pie totālām sistēmām. Reliģiskajā realitātes uztverē viss balstījās uz Dieva gribu un noteikumiem, savukārt ideoloģija balstās viena pati uz pasaulē notiekošā izskaidrojumu. Reliģija var ietekmēt netieši sabiedrību, savukārt ideoloģija vēršas tieši – pie sociālās grupas, sabiedrības slāņa vai nācijas. Agrīnajā politiskajā filozofijā ideoloģijai bija svarīga loma, jo to pieņēma kā līdzekli sistēmu izveidei, kas attīstītu un atbalstītu tiesību un liberālās idejas.…
