Автор:
Оценка:
Опубликованно: 07.05.2021.
Язык: Латышский
Уровень: Средняя школа
Литературный список: 14 единиц
Ссылки: Использованы
  • Реферат 'Reklāma un sīkdatnes sociālajos tīklos', 1.
  • Реферат 'Reklāma un sīkdatnes sociālajos tīklos', 2.
  • Реферат 'Reklāma un sīkdatnes sociālajos tīklos', 3.
  • Реферат 'Reklāma un sīkdatnes sociālajos tīklos', 4.
  • Реферат 'Reklāma un sīkdatnes sociālajos tīklos', 5.
  • Реферат 'Reklāma un sīkdatnes sociālajos tīklos', 6.
  • Реферат 'Reklāma un sīkdatnes sociālajos tīklos', 7.
  • Реферат 'Reklāma un sīkdatnes sociālajos tīklos', 8.
  • Реферат 'Reklāma un sīkdatnes sociālajos tīklos', 9.
  • Реферат 'Reklāma un sīkdatnes sociālajos tīklos', 10.
  • Реферат 'Reklāma un sīkdatnes sociālajos tīklos', 11.
  • Реферат 'Reklāma un sīkdatnes sociālajos tīklos', 12.
  • Реферат 'Reklāma un sīkdatnes sociālajos tīklos', 13.
  • Реферат 'Reklāma un sīkdatnes sociālajos tīklos', 14.
  • Реферат 'Reklāma un sīkdatnes sociālajos tīklos', 15.
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
  IEVADS    3
1.  Reklāma un Sīkdatnes    4
2.  Tiesiskais regulējums    7
  NOBEIGUMS    12
  Izmantotās literatūras avotu saraksts    13
Фрагмент работы

NOBEIGUMS
Sakaru neaizskaramība ir Hartā atzītas pamattiesības. Elektronisko sakaru saturs var atklāt ļoti sensitīvu informāciju par saziņā iesaistītajiem galalietotājiem. Tāpat arī elektronisko sakaru metadati var būt ļoti sensitīva un personiska informācija, kā to skaidri atzinusi EST. Vairums dalībvalstu arī atzīst nepieciešamību aizsargāt sakarus, jo uzskata tās par atsevišķām konstitucionālajām tiesībām.
Sekojoši, lai nodrošinātu Cilvēktiesības, proti, ikviena tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, būtu lielāks uzsvars jāliek uz tiesisko regulējumu nacionālā līmenī, nepārprotami nosakot sociālo tīklu turētājiem tiesības un pienākumus, attiecībā uz reklāmu un sīkdatņu izmantošans nepieciešamību. Tāpat, arī sniedzot patērētājam brīvu izvēlēties iespējas piekrist reklāmas saņemšanai vai tomēr nē.
Kā redzams notikumu attīstības gaitā ir pieņemta E-privātuma direktīva, mērķi nodrošināt pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību, jo īpaši privātās dzīves neaizskaramību, sakaru konfidencialitāti un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru nozarē. Arī pirmā redakcija nebija gana laba un tehnoloģiju attīstības gaitā tā tika uzlabota un spēkā no 2018.gada 25. maija.
Arī cilvēktiesību aizsardzības jomā visa atbildība nevar būt deliģēta sociālo tīklu platformu turētājiem, ja ir izstrādāta personas iespēja brīvi izvēlēties kurām sīkdatnēm piekrist. Personas bezatbildīgas rīcības rezultātā būtu nesamērīgi, ja ciestu godprātīgi sociālo tīklu turētāji. Tāpat arī negodprātīgas informācijas apstrādēs rezultātā to nododot, tās trešajām personām, personai jāzin kā aizsargāt savas tiesības un kur vērsties pēc palīdzības.

Коментарий автора
Atlants