-
Noturīgās vidi piesārņojošās organiskās vielas Latvijas ūdeņu zivīs
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads (Vita Ratniece) | 3 | |
1. | Organisko piesārņojošo vielu – dioksīnu raksturojums (Vita Ratniece) | 4 |
3. | Organisko piesārņojošo vielu - polihlorēto bifenilu raksturojums (Laura Kļaviņa) | 11 |
4. | Polihlorēto bifenilu piesārņojums Latvijas zivīs (Laura Kļaviņa) | 14 |
5. | Polihlorēto bifenilu piesārņojums Baltijas jūras zivīs (Elvita Eglīte) | 16 |
6. | Dioksīnu piesārņojums Baltijas jūras zivīs (Vents Ezers) | 22 |
Secinājumi | 26 | |
Literatūras saraksts | 28 |
Dioksīni ir dažādu procesu blakusprodukti, kuros augstās temperatūrās var iedarboties halogēnorganiski savienojumi. Kā vielas tie nav ražošanas produkts, bet ir citu procesu blakusprodukts. Tie rodas nepilnīgas sadedzināšanas, atsevišķu ķimikāliju ražošanas, metāla pārstrādes, pārkausēšanas un papīra balināšanas procesos. Dioksīni ir arī automašīnu izplūdes gāzēs, cigarešu dūmos, kā arī dūmos, kas rodas koksnes un ogļu sadedzināšanas laikā.
Dioksīna avoti:
1) Insekticīdi, pesticīdi, herbicīdi (Vjetnamas kara laikā tika lietots defoliants, kas tika izsmidzināts džungļos. Šī defolianta sastāvā kā piemaisījums tika atklāts dioksīns).
2) Plastmasa (PVC) – tapetes, PVC pudeles, maisiņi, iepakojumi u.c. To ražošanā un sadedzināšanā kā blakusprodukts rodas dioksīns.
Nonākuši vidē, polihlorētie dibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni ir ļoti stabili. Augsnē šīs vielas saglabājas ilgāk par 10 gadiem, to pussabrukšanas periods ūdenstilpju nogulumos var būt 4-12 gadi. Turklāt to transportēšana ūdens vidē ir apgrūtināta, jo šīs vielas ir mazšķīstošas. To degradācija galvenokārt notiek hidrolītisku un fotoķīmisku procesu rezultātā.
Galvenie potenciāli bīstamie dioksīnu un dibenzofurānu avoti Latvijas apstākļos ir:
• Atkritumu nekontrolēta degšana sadzīves atkritumu izgāztuvēs
• Sadzīves atkritumu nesankcionēta dedzināšana to rašanās vietā
• Sadzīves atkritumu pārvērtību procesi un gruntsūdens piesārņojuma rašanās (Kļaviņš, 2009).
Dioksīni akumulējas barības virknēs un dzīvajos organismos, pat niecīgās to koncentrācijās radot negatīvas darbības. (Kļaviņš bez dat). Piemēram, atkritumu sadedzināšanas procesā izdalīto dioksīnu ieelpo cilvēki. …
Ūdens vides piesārņojumam ar organiskajām vielām vienmēr ir ļoti komplekss un sarežģīts raksturs. Organiskās piesārņojošās vielas spēj aktīvi mijiedarboties ar dažādām dabiskas izcelsmes vielām, turklāt tās arī ietekmē (transformē, sagrauj) dažādi dzīvie organismi, galvenokārt, baktērijas. Pēdējā laikā īpaša vērība tiek pievērsta vielām, kas rada būtiskus draudus videi. Tās ir: 1. augu aizsardzības līdzekļi (herbicīdi, insekticīdi) 2. virsmaktīvās vielas 3. naftas produkti 4. fenoli 5. noturīgās organiskās vielas 6. toksiskie mikroelementi un smagie metāli 7. ogļhidrāti, olbaltumvielas, aminoskābes Bīstams ir gaisa, ūdens, augsnes, pazemes vides piesārņojums ar vielām, kuras vidē ir noturīgas (stabilas), to vidū īpašu lomu ieņem noturīgie organiskie piesārņotāji (NOP). Tā kā NOP iedarbība ir izpētīta un atzīta par bīstamu, daudzu šo vielu ražošanu un izmantošanu ierobežo likumdošanas akti. Pēc lietojuma un izcelsmes NOP var iedalīt 3 grupās: 1. NOP saturoši augu aizsardzības līdzekļi (aldrīns, DDT, dieldrīns, endrīns, heksahlorbenzols, heptahlors, hlordāns, mirekss, toksafēns) 2. NOP saturoši rūpniecībā izmantojamie ķīmiskie produkti (heksahlorbenzols, polihlorētie bifenili) 3. NOP saturoši blakusprodukti (polihlorētie dibenzo-p-dioksīni, polihlorētie dibenzofurāni, poliaromātiskie ogļūdeņraži. NOP ir noturīgi vidē, tiem ir liels bioakumulācijas potenciāls (Kļaviņš, 2009).
