Jēdzienu ideoloģija 1801.gadā ieviesa franču filozofs un ekonomists Destits de Trasī, kurš to saprata kā mācību par ideju rašanās principiem un ideoloģijas likumiem. “Ideoloģija” nozīmē “ideju māksla”, tomēr mūsdienās to saprot vairāk kā domu kopumu, par to kā pareizi organizēt sabiedrību un veidot politisko dzīvi atbilstoši savai pārliecībai. Ideoloģijas tiek vērtētas pretrunīgi, jo tās ir daudzas un dažādas (sociāli politiskā aspektā ideoloģija var būt - liberāla, konservatīva, radikāla, revolucionāra u.tml.). Vairākas ideoloģijas, kas realizētas dzīvē, nav devušas gaidīto- pat gluži pretēji (PSRS, VDR piemēri), tomēr pašas idejas nav bijušas peļamas. Tādēļ atskatoties uz iepriekšminēto termina skaidrojumu varam secināt, ka ideja ir viens komponents, bet otrs ir māksla, proti, māksla šo ideju realizēt dzīvē, to nesakropļojot. Ja viena komponenta iztrūkst, ideālistiska politika var beigties gluži kā Dž.Orvela (George Orwel) grāmatās.
Liberālisms ir kustība, kā mērķis ir indivīda attīstība. Tā kā brīvības jēdziena izpratne mainās laika gaitā, mainās arī izpratne par liberālismu. Taču galvenais liberālisma mērķis paliek nemainīgs, tāpat kā tā [liberālisma] ticība ne tikai cilvēka labestībā, bet arī viņa racionalitātē. Liberālisms pieņem, ka cilvēkiem, esot racionālai domāšanai, ir jābūt spējīgiem pamanīt problēmas un tās atrisināt, un tas noved pie sistemātiskas sabiedrības stāvokļa uzlabošanās. …
