Автор:
Оценка:
Опубликованно: 28.01.2013.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
Рассмотреный период: 2000–2010 гг.
2011–2015 гг.
  • Презентация 'Optiskie reflektometri', 1.
  • Презентация 'Optiskie reflektometri', 2.
  • Презентация 'Optiskie reflektometri', 3.
  • Презентация 'Optiskie reflektometri', 4.
  • Презентация 'Optiskie reflektometri', 5.
  • Презентация 'Optiskie reflektometri', 6.
  • Презентация 'Optiskie reflektometri', 7.
  • Презентация 'Optiskie reflektometri', 8.
  • Презентация 'Optiskie reflektometri', 9.
  • Презентация 'Optiskie reflektometri', 10.
  • Презентация 'Optiskie reflektometri', 11.
  • Презентация 'Optiskie reflektometri', 12.
Фрагмент работы

Optiskā reflektometra blokshēma
Optiskais reflektometrs sastāv no lāzera gaismas avota, optiskā mērītāja, sazarotāja, displeja un kontroliera.

Darbības princips
Optiskais impulss tiek ievadīts šķiedrā caur atzarotāju. Šīs impulss izplatās pa šķiedru un pavājinās atbilstībā ar šķiedras rimšanas koeficientu. Nenozīmīga daļa no optiskas jaudas tiek izkliedēta, un rezultātā atgriezeniski izkliedēts starojums caur atzarotāju nonāk fotoredaktorā, tiek pārveidots elektriskajā signālā, pastiprināts, apstrādāts un rezultāts tiek izvadīts uz displeja.
Rimšanas mērīšana ar OTDR palīdzību ir balstīta uz pieņēmuma, ka atgriezeniskās izkliedes koeficients ir konstants šai šķiedrai, tas ir katrā šķiedras punktā tiek izkliedēts vienāds optiskās jaudas daudzums, bet rimšanas pašas šķiedras dēļ uz reflektometra fotodiodes nonāk lineāri samazinojošā optiskā jauda. Šķiedras rimšana starp 1 un 2 punktiem tiek noteikta kā puse no starpības starp atbilstošiem jaudas līmeņiem P1 un P2: A=-(0.5)*(P1-P2)(dB) Defektu vai savienojumu gadījumā rodas strauja atgriezeniskā starojuma palielināšana un pēc tā starojuma laika tiek izskaitļots defekta punkts.

Коментарий автора
Atlants