-
Sociālā un emocionālā intelekta pētījumu apskats
| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1.1. | Sociālā un emocionālā intelekta pētījumu apskats | 2 |
| 1.2. | Jēdziens psiholoģijā un pašaktualizācijas pētījumu apskats | 4 |
| 1.3. | Pašaktualizācija kā socializācijas process - sociāla intelekta nozīmīgums socializācijas procesā, darbā, apkalpošanas sfērā | 7 |
| 1.4. | Pētījumi par saikni starp sociālo un emocionālo intelektu un pašaktualizāciju | 8 |
Sociālā un emocionālā intelekta mijiedarbība gala rezultātā noved pie pašaktualizācijas un personas apmierinātību. Cilvēkam attīstot savus talantus bieži nākas saskarties ar emocionālām grūtībām, kuras var “nomaskēt” ar sociālā intelekta palīdzību, jo komunikācija ar apkārtējo sabiedrību bieži veicina emocionālā intelekta darbību. Pašaktualizācija ir veids kā apmierināt savas vajadzības un vēlmes. Emocionālais un sociālais intelekts veido efektīvu personas uzvedību, kuru cilvēks spēj kontrolēt, ja ir pašaktualizējies (Bar-On, 2006).
Sociālais intelekts cilvēkam nodrošina spēju komunicēt ar sabiedrību aptverot emocionālo intelektu, kas kontrolē šo komunikāciju. Pašaktualizācija ir motivācija cilvēkiem, kuri tiecās pēc labākas dzīves, augstākiem sasniegumiem un mērķiem. Visi šie rādītāji ir nepieciešami, lai cilvēks varētu nodrošināt sev labus dzīves apstākļus, jo cilvēki kuriem nav motivācijas un lielu mērķu nav veikuši savu pašaktualizāciju.
Šie trīs komponenti- pašaktualizācija, emocionālais un sociālais intelekts, pēc darba autores domām, ir savstarpēji saistīti, jo tie visi viens otru papildina un veido personību. Cilvēkiem svarīgi ir apzināties katra šī komponenta nozīmi viņa personībai, tie viens otru papildina un katrs atsevišķi dod kaut kādas īpašības, kas palīdz veidot savu dzīvi, piepildīt mērķus un realizēt savus talantus.
…
Sociālais intelekts (turpmāk tekstā SI) cilvēkā jau tiek ielikt no dzimšanas, tas rodas no apkārtējās vides, mājām, ģimenes, draugiem. Tālāk cilvēks attīsta pats savu SI, strādājot un komunicējot ar apkārtējiem cilvēkiem, pusaudžiem šī iespēja attīstīt savu SI rodas jau bērnudārzā, tad skolā, augstskolā un tad jau ir nepieciešams nodibināt darba attiecības. Veidojot darba attiecības apkalpošanas sfērā, svarīgi lai gan sociālais, gan emocionālais intelekts ir labi attīstīts, jo, darba autore uzskata, ka apkalpojošajam personālam ir jāspēj prezentēt sevi kā arī uzņēmumu kuru viņš pārstāv, šajā gadījumā lielāku lomu ieņem sociālais intelekts, tomēr mazsvarīgs nav arī emocionālais intelekts. Mūsdienās katru dienu personai ir jāsazinās ar citiem, parādot savas komunikācijas prasmes un indivīda sociāli-psiholoģiskās īpašības. Šo īpašību kopumu var nosaukt par sociālo intelektu. Sociālo intelektu ietekmē daudzas īpašības - sākot ar audzināšanu, noslēdzot ar apkārtējās vides ietekmi uz cilvēka attīstību. Personas sociālās un psiholoģiskās īpašības veidojas mijiedarbības apstākļos ar sociālajām grupām, ar kurām persona veic komunikatīvo darbību ( Goleman, 2006, 82-84).
