-
Latvijas sabiedrības attieksme pret Eiropas Savienību
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 1 | |
IESKATS ES VĒSTURĒ UN ATTĪSTĪBĀ | 1 | |
LATVIJAS SOĻI ES | 3 | |
SABIEDRĪBA ATTIEKSMES PRET ES DINAMIKA SĀKOT NO 1998. GADA NOVEMBRA | 4 | |
KOMUNIKATĪVĀ STRATĒĢIJAS TRŪKUMI | 19 | |
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS | 21 |
XX jeb Informācijas gadsimta laikmetā liela nozīme ir ne tikai informācijas apjomam, bet arī tās kvalitātei un spējai pareizi sasniegt patērētāju. Tādēļ masu mediju uzdevums ir iespējami saistoši atspoguļot sabiedrībā notiekošo.
Kopš neatkarības atjaunošanas par Latvijas ārpolitikas prioritāti tika noteikta integrācija vēsturiski piederīgajā Rietumeiropas vērtību sistēmu reprezentējošā valstu organizācijā – Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) un kolektīvās drošības politikas organizācijā – NATO.
Jautājumi, kas saistīti ar Latvijas virzību uz ES, vienmēr ir bijuši politisko diskusiju krustugunīs. Šīs diskusijas pamatā ne vienmēr ir bijuši loģiski argumenti un sabiedrību pārliecinoši fakti, bet arī gadu gaitā iesakņojušies aizspriedumi, stereotipi un citas negācijas, kas traucē konstruktīvam dialogam.
ES jautājumiem savās programmās un publiski paustajos viedokļos uzmanību velta arī Latvijas politiskajā sistēmā esošās politiskās partijas. Šajā darbā es centīšos pierādīt, ka sabiedrības viedokļa par vai pret iestāšanos Eiropas Savienībā dinamiku galvenokārt ietekmē gan sagrozītu faktu interpretācijas, gan valdošo partiju nespēja skaidri argumentēt kādā noteiktā jautājumā. …
"Vienlaikus sabiedrības informēšana institūciju starpā netiek plānota ne laika ziņā, ne attiecībā uz vēstījumu izstrādi un informācijas sagatavošanu, sniegšanas secību, komunikāciju kanāliem. Tātad, nevar uzskatīt, ka valdība īstenotu vienotu sabiedrības informēšanas stratēģiju vai kampaņu par Latvijas iestāšanos ES, šādu secinājumu nevar izdarīt arī par atsevišķām institūcijām. Valdības darbība vairāk ir vērsta uz dažādu institūciju vienreizēju vēstījumu izplatīšanu, kas nav būtiski iespaidojis sabiedrības atbalsta pieaugumu Latvijas dalībai ES. Līdz ar to nevar uzskatīt, ka pašreizējā sabiedrības informēšanas modeļa turpināšana nodrošinās sabiedrības atbalstu referendumā par iestāju ES."
