G.F.Stenders (Vecais Stenders) pirmais rakstīja latviešu dzimtcilvēkiem adresētas laicīga satura dzejas un prozas grāmatas, viens no pirmajiem – populāri zinātniskus sacerējumus („Augstas gudrības grāmata...”), tādi sekmējot latviešu zemnieku attīstību un interesei par izglītības iespējām.
G.F.Stenders par galveno uzdevumu uzskatīja latviešu garīgās un materiālās dzīves līmeņa celšanu. Pirmā laicīga satura grāmata, kas domāta latviešu dzimtcilvēkiem, ir Stendera „Jaukas pasakas un stāsti”, 1766.gadā. Stendera pasakās un stāstos ir „mācība”, kas kompozicionāli izdalīta sacerējuma beigās. Tas lika latviešu zemniekiem dziļāk iedziļināties rakstītajā un meklēt pamācības arī citos rakstu darbos, kā arī izmantot iegūtās zināšanas ikdienas dzīvē.
Stenders savos darbos propogandē čaklumu, darbīgumu, laimi, kas meklējama darbā, sātību – atturēšanos noalkohola un smēķēšanas, dievbijību. Stenderam bija svarīga ne tikai prāta attīstīšana, bet arī zināšanu apguve, gudrība, drosmīgums, apzinīgums, māņticības atmešāna. Stenedera mērķis bija latviešu zemniekus padarīt līdzvērtīgus latviešu tā laika inteliģencei.
Stenders kritizē muižniekus par izklaidīgo dzīves veidu. …
