Tāpat kā dzejā un stāstos, novelēs Ē.Ādamsons tiecas pēc kaut kā oriģināla, nebijuša. Viņam šo oriģinalitāti darbos arī izdodas sasniegt. Latviešu novelistikā viņš ievērojams kā dažādu dīvainu „smalku kaišu” apņemtu cilvēku attēlotājs.
Ē.Ādamsona noveļu vairums pieder pie psiholoģiskajām novelēm. Autora uzmanības centrā ir dažādi dvēseles dzīves sarežģījumi. Īpaši spilgti tas izjūtams viņa pirmajā un labākajā krājumā „Smalkās kaites”, kur ievietoti no 1930. līdz 1937. gadam sarakstītie darbi.
Savai prozai autors meklē neparastus un interesantus sižetus. Ē.Ādamsons izvēlas tādas situācijas , kuras palīdz atklāt cilvēka rakstura un dažādas dvēseles nianses. Savam varonim „smalkās kaites” rada īpašu attieksmi pret dzīvi, bieži vien viņš dzīvo kaut kādā jūtu sasprindzinājumā, ārpuse viņam tēlojas kroplā, neveselīgā veidā. Ē.Ādamsona varoņu rīcību noteic „smalkā kaite”. Šī „smalkā kaite” kļūst par sižeta galveno dzinējspēku.…
