Baznīcu sāka celt 1742. gadā, bet iesvētīta tā tika 1758. gadā. Celšanu vadījis Karalauču meistars Johans Dorns. Baznīca ir grezna, tās fasādē ir divas logu rindas, bet pret debesīm izslējies pakāpienveidīgs tornis. Liepājas Svētās Trīsvienības baznīca ir izcilākais Prūsijas sakrālās arhitektūras piemērs Baltijā. No laukakmeņiem būvētā celtne ir apšūta ar Gotlandes smilšakmens plāksnēm, no šī materiāla ir kaltas arī dzegas, pilastri, logu apmales un portāli . Celtnes iekšējā un ārējā arhitektūrā redzamas baroka un klasicisma iezīmes, savukārt baznīcas interjers ir rokoko dekoratīvās apdares, galdniecības un tēlniecības darbu apvienojums.
Baznīca celta pēc vairāku stilu paraugiem, piemēram, klasicisma un baroka. Šī ēka ir taisnstūrveida formā, kas liecina par klasicisma klātbūtni, jo pašā pamatā šis stils ir vienkāršs un viegli saprotams. Savukārt baroks ir saskatāms ne tikai celtnes iekšpusē – greznie apzeltījumi un gaismu ēnu spēles ir tipisks šā stila paraugs, bet arī ārpusē, kur baznīcas āru rotā treknas līnijas. Arī altāra centrā, kur Kristus pie krusta un abās pusēs evanģēlisti – to figūrās arī saskatāmas baroka iezīmes. Rokoko ir zināms ar savu piesātinātību, un šis stils ir atrodams arī Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcā, jo koka izstrādājumi un dekorācijas ir veidotas tieši šādā stilā. Ēkas priekšpusē ir divas ģipša figūras, kuru nozīme ir „Uzticība” un „Mīlestība”.
…
