Ekonomika tiek iedalīta divās saimniekošanas kategorijās: mikroekonomikā un makroekonomikā. Mikroekonomika viena no ekonomikas teorijas sastāvdaļām, tā dod zināšanas par individuālas saimnieciskas vienības rīcību:atsevišķu firmu, mājsaimniecību rīcību tirgū, tā pēta individuālu mājsaimniecību un firmu lēmumus. Mikroekonomika māca, kā darbojas individuālais tirgus, kā tajā veidojas konkrētas preces un pakalpojuma cena, pārdevēja ienākumi un izdevumi, kā mainās nodarbināto skaits uzņēmumā vai nozarē, kā arī citas izmaiņas, kas ir saistītas ar atsevišķu uzņēmumu, mājsaimniecību.
Makroekonomika arī ir viena no ekonomikas teorijas sastāvdaļām, tā dod zināšanas par cēloņsakarībām tautsaimniecības līmenī, par saimniekošanu kopumā, piemēram, par bezdarbu, kopējo ienākumu, inflāciju, kopējo cenu līmeni. Makroekonomika labāk tiecas saprast ainu kopumā nekā detalizētas atsevišķas izvēles. No tā secinām, ka mikroekonomika ir par atsevišķu vienību (firmu, mājsaimniecību), bet makroekonomika par tautsaimniecības izmaiņām valsts mērogā.1
Cilvēku vajadzības ir neierobežotas, bet resursi to apmierināšanai ir ierobežoti.
Cilvēku vajadzības nemitīgi pieaug, cilvēki vēlas vairāk nekā var iegūt, bet resursu daudzums ir ierobežots. Tiklīdz vajadzības pēc precēm un pakalpojumiem ir lielākas, nekā iespējams tās saražot un piegādāt patērētājiem, rodas ierobežotības jeb resursu nepietiekamības problēma.…
