Reģistrējošā iekārta ir vairāk vai mazāk sarežģīta makroskopiska sistēma, kura var atrasties nestabilā stāvoklī. Ja notiek neliela ierosa, kuru izraisa lidojoša daļiņa, tūlīt sākas process, kurā sistēma pāriet jaunā, stabilākā stāvoklī. Pēc šī procesa norises tad arī ir iespējams reģistrēt daļiņu. Tagad izmanto daudzas dažādas daļiņu reģistrēšanas metodes.
Atkarībā no eksperimenta uzdevuma, kā arī no apstākļiem, kādos to veic, izmanto dažādas reģistrējošās iekārtas, kuras atšķiras cita no cietas pēc svarīgākajiem raksturlielumiem.
Kā viena no pirmajām un visvienkāršākajām ierīcēm daļiņu reģistrācijai tika izmantots ar luminiscējošu sastāvu pārklāts ekrāns. Tajā ekrāna vietā, kur nokļūst daļiņa ar pietiekami lielu enerģiju, rodas uzliesmojums- scintilācija ( no latīņu valodas vārda scintillatio- spīdēšana, dzirksteļošana). Latvijā septiņdesmitajos gados fiziķa K. Švarca vadībā tika izveidoti mazgabarīta luminiscentie dozimetri „TELDE”, kuros kā luminofors bija litija fluorīds tabletes veidā. Šos dozimetrus plaši izmanto medicīnā un tehnikā starojuma dozas noteikšanai.
Pirmo pamatierīci daļiņu reģistrācijai izgudroja H. Geigers 1908. gadā. Geigera skaitītājs ir viena no nozīmīgākajām daļiņu automātiskās reģistrēšanas ierīcēm.
…
