Manai bērnībai ir zaļas acis kā pieneņu lapas un sārtas zemeņu lūpas. Katru rītu piecēlos pie mierīgā Daugavas krasta. Bieži devos pie omes, jo tur plaša pļava, zaļš zālājs. Tur lasīju zaļos gurķus, košās puķes. Matos ķēru vēju, šūpojoties šūpolēs starp divām brengām ābelēm.
…
