| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | SKĀBEKLIS | 3 |
| 1.1. | Skābekļa atklāšana | 4 |
| 1.2. | Atrašanās dabā. Gaiss. Skābeklis (oxygenium) | 4 |
| 1.3. | Iegūšana | 6 |
| 1.4. | Fizikālās īpašības | 6 |
| 1.5. | Ķīmiskās īpašības | 7 |
| 1.6. | Izmantošana (nozīme dabā) | 7 |
| 2. | OZONS | 9 |
| 2.1. | Iegūšana | 9 |
| 2.2. | Fizikālās īpašības | 10 |
| 2.3. | Ķīmiskās īpašības | 10 |
| 2.4. | Izmantošana (nozīme dabā) | 11 |
| Interesanti fakti | 12 | |
| Uzdevumi | 13 | |
| Uzdevumu atbildes | 14 | |
| Izmantota literatūra | 15 |
Periodiskās sistēmas sestās grupas galvenajā apakšgrupā ietilpst skābeklis. Skābekļa atomam atšķirībā no citu apakšgrupas elementu atomiem ārējā elektronu čaulā nav d apakšlīmeņa.
Šāda skābekļa atoma elektronstruktūra nosaka to, ka elektronu pāru sadalīšanai nepieciešams liels enerģijas patēriņš, kuru nekompensē jaunu kovalento saišu veidošanās enerģija. Tādēļ skābekļa kovalnce vienmēr ir divi. Taču dažos gadījumos skābekļa atoms, kuram ir nedalīti elektronu pāri, var būt arī elektornu donors un veidot papildu kovalentās saites pēc donorakceptorā mehānisma.
Savienojumos ar metāliem un ūdeņradi to oksidēšanās pakāpe vienmēr ir -2. par skābekli elektronegatīvāks elements ir tika ir fluors, tādēļ tikai savienojumā ar šo elementu (OF2) skābekļa oksidēšanās pakāpe ir pozitīva (+2) . ūdeņraža peroksīdā un tā atvasinājumos skābekļa oksidēšanās pakāpe ir (-1).…
Referāts par skābekli!
