-
Situācija būvniecības tirgū, salīdzinot Eiropas Savienības valstis, Baltijas valstis
Реферат11 Строительство и строительные работы, Экономика, Бизнес
2011–2015 гг.
2016–2020 гг.
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Situācija būvniecības tirgū Latvijā | 4 |
2. | Situācija būvniecības tirgū Eiropā | 6 |
Secinājumi | 10 | |
Izmantotā literatūra | 11 |
SECINĀJUMI
1. 2018.gadā ekspluatācijā nodoto objektu skaits ļauj domā, ka Latvijā būvniekiem darba pietek, nereti šajā nozarē pat izjūtot kvalificētu darba roku trūkumu.
2. Kopumā uzlabojas būvobjektu kvalitāte – gan arhitektoniskā, gan būvniecības izpildījuma, gan arī materiālu pielietojuma ziņā.
3. 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, Latvijā būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 21,9 %.
4. Visās ES valstīs būvniecības aktivitāte stabili pieaug, un to veicina zemās procentu likmes un stabilā ekonomiskā izaugsme.
5. Latvijā 2016. gadā bija viena no pēdējām valstīm ar vismazāko kopējo nozares gada produkcijas vērtības rādītāju, bet salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm Lietuvai ir par 1516.90 eiro vairāk nekā Latvijai, bet Igaunijai ir par 123.80 eiro mazāka kopējā nozares gada produkcijas vērtība nekā Latvijai.
6. Straujš būvniecības dinamikas pieaugums ir bijis Baltijas valstīs, kur tas līdz 2008. gadam pieauga 2–3 reizes – to veicināja gan ES struktūrfondu izmantošanas pieaugums, gan arī intensīva kreditēšana un nekustamā īpašuma tirgus burbulis.
…
Būvniecības apjoms Eiropas valstīs kopš 2000.gada ir būtiski mainījies. Īpaši straujš tā pieaugums ir bijis Baltijas valstīs, kur tas līdz 2008. gadam pieauga 2–3 reizes – to veicināja gan ES struktūrfondu izmantošanas pieaugums, gan arī intensīva kreditēšana un nekustamā īpašuma tirgus burbulis. Turpmākajos gados būvniecības apjoms samazinājās apmēram par pusi. Līdzīgs būvniecības kāpums un kritums bija ne tikai Baltijā, bet arī Dienvideiropas valstīs un Īrijā, kur straujai nekustamā īpašuma tirgus izaugsmei sekoja kritums un stagnācija vairāku gadu garumā. Vēlāk būvniecības apjoms pakāpeniski atsāka palielināties, taču (valsts un privātajā sektorā) uzkrātā parādu sloga dēļ tas joprojām ir zemāks nekā pirms krīzes. Tāpēc pēdējos gados būvniecības nozares attīstību (jo īpaši Baltijas valstīs) lielākā mērā ietekmē ES fondu pieejamība (Būvniecības nozares rādītāji, b.g.).