1. Krimināltiesību jēdziens, sistēma, funkcijas. Krimināllikums (turpmāk – KL). Krimināltiesības – valsts izdots normu kopums, kas nosaka, kādas darbības vai bezdarbība ir krimināli sodāma, kādi ir sodu veidi un kādā apmērā draud sods par izdarīto nodarījumu, kā arī reglamentē sodu noteikšanas nosacījumus. KL – valsts izdots normatīvais akts, ar kuru bīstama darbība vai bezdarbība tiek atzīta par noziedzīgu nodarījumu, kas krimināli sodāma, paredzot pat to noteikta veida un noteiktās robežās kriminālsodu, kā arī nosakot kriminālatbildības pamatu, KL piemērošanas un soda noteikšanas nosacījumus un pamatu atbrīvošanai no kriminālatbildības un soda.
2. Krimināltiesiskās normas struktūra.
3. Kriminālatbildības pamats. Nevainīguma prezumpcija. Pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un uzlikt kriminālsodu var ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu. KL noteiktajos gadījumos personu atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodu nosaka arī prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu. Nevainīguma prezumpcija – konstitucionālais princips. Nevienu nevar atzīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīga spēkā stājušos tiesas spriedumu. Personai nav jāpierāda savs nevainīgums. Visas šaubas par tiesājamā vainu tiesai ir jānovērtē par labu tiesājamajam.…
