Pumpura eposs „Lāčplēsis” bija visfantastiskākais darbs, ko esmu lasījumi. Pārdabisks spēks, raganas, Dievu spēja ietekmēt cilvēku likteņus un vēl vairākas parādības man vislabāk palīdzēja novērtēt Lāčplēsi – eposa galveno varoni.
Lāčplēsis bija stiprs jauneklis, kuru uzaudzināja lāču māte. Viņa skaistumu atzina Staburadze: „Bet kā es brīnījos, redzot caurajā viducī bluķī it skaistu jaunekli...”. attiecībā pret apkārtējiem, Lāčplēsis bija ļoti cēlsirdīgs un paklausīgs. Tas pierādījās gan tad, kad tas devās uz burtnieku pili (klausīja tēvam), gan tad, kad tas stājās uz tautas cīnītāja grūtā ceļa, gan tad, kad vajadzēja iet cīkstēties ar Kalapuisi. Jaunieši cēlsirdīguma izrādīšanās bija brīdī, kad tas nenogalināja savu ienaidnieku, bet gan paturēja to dzīvu, piemēram, „Spīdala nu tam pie kājām krita, lūdzās, lai šo nenomaitājot... apsoloties visā savā mūžā Lāčplēsim vairs ļauna nedarīt. Lāčplēss, lai gan visu neticēja, dāvināja viņai dzīvību.” …
