Satura pārstāsts: Lugas darbība noris 1919. gada maija pēdējās dienās siena šķūnītī meža malā. Apkārt valda kara gaisotne. Pirmais cēliens norit ap saules rietu. Šķūnītī sapulcējušies 3 partizāni, to vidū arī ievainota sieviete Marga. Viņas līgavainis Irmejs devies pie ārsta pēc zālēm, lai glābtu mīļotās ievainojumu. Autors atklāj, ka Marga ir ievainota kaujas laukā, viņu izglābis kalējs– daudzbērnu tēvs, kurš tādejādi riskējis ne vien ar savu dzīvību, bet arī ar ģimenes likteni. Ierodas septītais partizāns – Tilzis, kas bijis izlūkos. Viņš paziņo, ka krievu armijas aprindās uzradies kāds komisārs, kas komandē visu rotu. Tilzis atklāj arī to, ka pretinieki domā, ka partizānu rindās ir plašs karaspēks, lai gan patiesībā tie ir tikai 7. Taču Margai viņš atnes skumju vēsti – viņas mīļotais ir arestēts. Cēliena beigās tiek atvests kāds spiegs, kurš tiek saņemts gūstā, bet 5 partizānu grupa dodas atbrīvot Irmeju un citus savus biedrus.
Otrais cēliens noris nakts laikā. Šķūnītī ir palicis vienīgi Kalējs, Marga un Gūsteknis. Kalējs un Marga diskutē par biedru gājienu glābt Irmeju. Abos valda bailes, neziņa un šaubas. Kalējam izejot laukā, gūsteknis uzsāk sarunu ar Margu. Atklājas, ka abi jau ir pazīstami, ka Gūsteknis ir izdaudzinātais komisārs– tās pašas rotas vadonis, kas ievainojis Margu. Gūsteknis atklāj savas armijas nodomus, pastāsta, ka Irmejs tiks nogalināts, ja viņš neatgriezīsies pie savas rotas, ka arī armija ir gatava uzbrukumam pie cietuma. Viņš pārliecina Margu, ka glābēji neatgriezīsies. Margai viņš ir jāatbrīvo, lai glābtu līgavaini, bet spiega atbrīvošana nozīmētu nodevību. Kalējam atgriežoties, Marga klusē un izlemj doties pretī glābējiem. …
