“Un tomēr... ”
Un tomēr... Man rūp tas, kas notiek ar mani un ap mani, tas, kur mani iejauc un kur es iejaucos. Manas vienīgās rūpes ir spīdēt ar savu gaismu, līksmot un nest savu dzirksteli nesabojātu un spilgtu, darīt tik, cik vien ir darāms, jo man nav daudz varas, es esmu, kā daudzi, cilvēks, nevis Cilvēks. Un tomēr... Vai nav vienalga kas bija jeb būs, ir svarīgs tikai tas, kas IR!
…
