Apgarotais Sidhārta Gautama jeb Buda Dienvidāzijas tautām radīja mācību (1. g.t. p.m.ē.). Viņš ceļoja pa pasauli, meklēja harmoniju, ceļu uz „pilnību”, meditēja un mūžīgi mācījās, līdz kļuva par „apskaidroto” un saprata, ka dzīvei ir četras lielas patiesības, ar kurām jārēķinās. Viņš secināja, ka visi ir pakļauti ciešanām, un mūsu vēlmes nereti padara šīs ciešanas vēl grūtākas, tāpēc jāprot atbrīvoties no liekā un jāiziet garš pestīšanas ceļš. Buda meklēja harmoniju, savukārt ķīniešu filozofs Konfūcijs tiecās pēc ideālisma.
Ķīnā vadošā bija filozofa Konfūcija mācība konfūcisms (6., 5. gs. p.m.ē.). Konfūcismā liela loma bija patriarhālai ģimenei, autoritātei un hierarhijai. Konfūcijs neizgudroja neko jaunu, viņš tikai apkopoja un attīstīja paražas. Pēc Konfūcija domām, ja ir stabila ģimene, būs arī stabila valsts. Vardarbību viņš necieta.…
