Romānā Inga Gaile atklāti pauž uzskatu, ka dzīvība un sekss iet roku rokā. Autore simboliski vēršas pie seksualitātes un mirstīguma arī romāna beigās, kur aizsaulē Īvande un Aspazija vēro puskailus vīriešus, kuri rok sev kapus. Gadsimtiem ilgi rakstīšana un seksualitāte ir tikušas sabiedrības apspiestas, liedzot to brīvu izpausmi. Skaidri manāms, ka gan Īvandi Kaiju, gan romāna autori šīs tieksmes piesaista, tādejādi, iespējams, paužot savu dumpinieciskumu, spītējot aizliegumiem. Šī iemesla dēļ, manuprāt, Inga Gaile ir ideāli piemeklēta Īvandes Kaijas dzīvesstāsta paušanai, jo abas dedzīgi un aizrautīgi iestājas par sieviešu tiesībām un lomu sabiedrībā.
Esmu ļoti sajūsmināta izlasot šo grāmatu, jo iepriekš Īvandi Kaiju nezināju, bet tagad mani ļoti saista un rada apbrīnu viņas dzīvesstāsts un drosme. Romāns, manuprāt, ļoti maina skatījumu uz sievieti kā unikālu un pilnvērtīgu sabiedrības daļu. Noteikti ieteiktu to izlasīt ikvienam, it īpaši, mūsu vecumā, jo grāmata maina skatījumu uz pieaugušo dzīvi un likteni kopumā. Pilnīgā pārliecībā varu teikt, ka latviešu literatūra ir par vienu daiļu literāro darbu bagatāka.
…
