Автор:
Оценка:
Опубликованно: 10.05.2004.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 3 единиц
Ссылки: Не использованы
  • Конспект 'Pāreja no demokrātijas uz autoritārismu Eiropā. 1934.g. 15.maija apvērsums. Latv', 1.
  • Конспект 'Pāreja no demokrātijas uz autoritārismu Eiropā. 1934.g. 15.maija apvērsums. Latv', 2.
  • Конспект 'Pāreja no demokrātijas uz autoritārismu Eiropā. 1934.g. 15.maija apvērsums. Latv', 3.
  • Конспект 'Pāreja no demokrātijas uz autoritārismu Eiropā. 1934.g. 15.maija apvērsums. Latv', 4.
  • Конспект 'Pāreja no demokrātijas uz autoritārismu Eiropā. 1934.g. 15.maija apvērsums. Latv', 5.
Фрагмент работы

Autoritāro režīmu izveidošanās pamatcēloņi Baltijas valstīs – ārpolitiskie un iekšpolitiskie cēloņi. Totalitārisma uzvara lielākājās Latvijas kaimiņzemēs lielā mērā ietekmēja arī Latvijas pāreju uz autoritārismu. Demokrātijas krīze Vācijā, Itālijā, Krievijā bija pārsviedušās uz citām zemēm un ierāvusi sevī arī Baltijas valstis. Tautu Savienības ietekme nemitīgi samazinājās.
Latvijā viens no autoritārā režīma rašānās iemesliem bija arī nepieļaut klaji fašistisku spēku nākšanu pie varas. Lielākā daļa Latvijas politiķu bija “uzauguši” Krievijas imperijas politikas ietekmē, tieši tādēļ lielākā politiķu daļa domāja impērijas laiku radikālās vai autoritārās kategorijās. Jaunā politiķu paaudze, kuru domugājiens bija līdzīgs Rietumvalstu poltiķiem, vēl nepaspēja iegūt ietekmi.
Liela ietekme bija sabiedrībā valdošajai neapmierinātībai. Bieža valdību maiņa, korupcija utt. lika domāt, ka valdība vairs nav spējīga veiksmīgi pārvaldīt valsti. Runāja, ka parlamemtu vajag padzīt, ka valsts pārvaldē ir nepieciešma “stingra roka”. Šādas runas sāka klīst ne tikai sabiedrībā, bet arī pašu politiķu starpā. Bija populārs teiciens “Saeima neiet.”…

Коментарий автора
Atlants