Es sēžu uz palodzes un raugos ārā pa logu. Debesis ir apmākušās, un cilvēki drūmi skraida kā mazas skudriņas. Kāpēc lai es skumtu? Vai tiešām šajā pelēkajā dienā man jājūtas skumjai? Kas gan man var aizliegt būt laimīgai?
Es paņemu lielo otu un iemērcu to sarkanajā krāsā, un iekrāsoju ābeles zaros sulīgus augļus. Ak, vai! Roka nodrebēja. Vietām uz lapas nopilēja sarkanā krāsa. Tas nekas – es paņemu otu un ar dzelteno krāsu triepju tai pāri. Re, atliek pievienot zaļo krāsu. Paraugos uz lapu... hmm... kaut kā trūkst. …
