-
Rotaļu analīze
Tāpat Emīls labprāt spēlē celtniecības rotaļas. Celtniecības rotaļās Emīlam ir svarīgs process. Vislabprātāk Emīls ceļ garāžas mašīnām, mājas dzīvnieciņiem, lidlaukus, kūtis un citas ēkas. Celtniecībai Emīls biežāk izmanto koka klučus vai vidēji lielus Lego klučus. Arī celtniecības rotaļās bērns attēlo redzēto, taču atšķirībā no lomu sižetu rotaļām, kur galvenais tēls bija dzīvas būtnes atdarinājums, celtniecības rotaļās atdarināts tiek kāda ēka, automašīna vai konkrēta vieta. Tādēļ atkal tiek attīstīta atmiņa un piesaistīta iztēle. Ar celtniecības rotaļām bērns attīsta domāšanu, plāno, īsteno, salīdzina, izmanto dažādus materiālus, kā arī attīsta sīko pirktu muskulatūru un kustību koordināciju. Lai gan Emīls nav pārāk pacietīgs, taču celtniecības rotaļās viņš labprāt darbojas pacietīgi. Īpaša nozīme ir tam, ka šajās rotaļās labprātāk darbojas pārī, kas veicina sadarbošanās prasmi, spēju piekāpties un darboties komandā.
Ievēroju, ka Emīls labprāt spēlē arī rotaļas ar noteikumiem un ir viens no tiem bērniem, kas ļoti labi apzinās, atceras rotaļu noteikumus, darbības gaitu. Ļoti labprāt piedalās rotaļās ar dziedāšanu. Priekš sava vecuma, Emīls ļoti labi runā, spēj izteikt savu domu, runāt pilnos teikumos līdz ar to dziedāšana viņas problēmas nesagādā. Izņemot reizes, kad grupas biedru blēņas viņam interesē vairāk kā rotaļa. Jebkurā gadījumā, viņš labprāt darbojās līdzi visās rotaļās, ko spēlējam. Kā piemēram – „Kas dārzā”, „Dārzā staigā”, „Mūsu aplis”, „Saule un Mēness” u.c.
Kopumā varu teikt, ka Emīls darbojas labprātīgi jebkurā rotaļā, ko piedāvā audzinātājas, tāpat nav problēmas izdomāt nodarbošanos pašam. Emīls noteikti nav tas bērns, kas garlaikosies. Viņa fantāzija strādā un vienmēr būs padomā kāda rotaļa vai nedarbs. Tieši ar rotaļas palīdzību Emīls iepazīst sevi un pasauli sev apkārt.
…
Emīlam ir 3 pilni gadi. Viņš ir apķērīgs, komunikabls, runīgs, kustīgs un draudzīgs bērns. Lai gan, dienas laikā Emīls labprāt darbojas ar citiem bērniem, no rīta labprāt izvēlas vērotāja lomu vai rotaļas vienatnē. Katru rītu kā tradīcija, Emīlam ir īpašas atvadas no vēcākiem. Ik rītu ienākot grupiņā Emīls paņem savu ķemmīti un aiznes to savai mammai, kas viņam saķemmē matus. Savukārt ar tēti atsveicinās ar īpašam roku/ plaukstu darbībām. Arī sasveicināšanās ar audzinātājām viņam ir sava taktika, par cik rīti viņam ir grūti, jo negribas komunicēt, viņš „dod pieci”, kas aizvieto ik rīta – labrīt.
