Dabā sastopamas daudz ķīmiskas vielas, bet dažas to piesārņo un iznīcina ekosistēmu. Tas ir gan labojams un ir neatgriezenisks.
Mazgāšanas līdzekļu ietekme uz vidi.
Mazgāšanas līdzekļu rūpniecība ar pirmajām prasībām vides aizsardzībā sastapās pirms 50 gadiem, kad putās, kas parādījās uz upju ūdens virsmas, tika atklātas mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļas. Tas nozīmēja, ka daba pati šīs sintētiskās sastāvdaļas nespēja sadalīt un tās piesārņoja apkārtnes ūdeņus.
Mazgāšanas līdzekļu ražotājiem ir jāievēro, ka tajos drīkst lietot tikai tās vielas, kuru bioloģiskās sadalīšanās spēja ir virs 80%. Lielākajai daļai vielu ir jānoārdās dabiski — mikroorganismu (sēņu un baktēriju) darbības rezultātā.
Pēc mazgāšanas saziepētais un netīrais ūdens, kā arī skalojamie ūdeņi pa kanalizācijas caurulēm nokļūst vienotajā notekūdeņu attīrīšanas sistēmā (notekūdeņu attīrīšanas ietaisēs) vai vietējā notekūdeņu savākšanas tvertnē, kur cietākās netīrumu daļas nogulsnējas, bet vieglākās veido putas. Tālāk notekūdens pa drenu sistēmu nokļūst augsnē. Augsne darbojas kā dabiskais filtrs, kas aiztur daļu baktēriju. Tā patur arī zināmu daudzumu sev nepieciešamo barības vielu (fosfātus un slāpekli). Atsevišķi augsnes mikroorganismi sašķeļ arī citus piemaisījumus. Bet pārējais kopā ar nofiltrēto ūdeni nokļūst pazemes ūdeņos un tālāk kopējā ūdens apritē (strautā, ezerā, upē, jūrā).…
