Автор:
Оценка:
Опубликованно: 11.12.2008.
Язык: Латышский
Уровень: Основная школа
Литературный список: 7 единиц
Ссылки: Не использованы
  • Реферат 'Parfimērija. Smaržas', 1.
  • Реферат 'Parfimērija. Smaržas', 2.
  • Реферат 'Parfimērija. Smaržas', 3.
  • Реферат 'Parfimērija. Smaržas', 4.
  • Реферат 'Parfimērija. Smaržas', 5.
  • Реферат 'Parfimērija. Smaržas', 6.
  • Реферат 'Parfimērija. Smaržas', 7.
  • Реферат 'Parfimērija. Smaržas', 8.
  • Реферат 'Parfimērija. Smaržas', 9.
  • Реферат 'Parfimērija. Smaržas', 10.
Фрагмент работы

PARFĪMS [fr. parfum – izrunā parfä’ň, vāc. parfüm, no lat. per- – caur- un fūmus – dūmi, smaka, smarža] Parfimērija [fr. parfumerie – izrunā parfüm(ö)rí]: 1) smaržu veikals, smaržu rūpniecība; 2) vācu vārda parfümerie nozīmē – smaržu prece, smaržviela.
Vēlme pēc patīkamiem aromātiem cilvēkiem radās jau ārkārtīgi sen. Pirmās ziņas par smaržošanos saglabājušās no 4. – 1. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras, kad Grieķijā bija ļoti attīstīta kosmetoloģija. Grieķijā gatavoja aromātiskās eļļas un taukus. Grieķietes savās frizūrās nostiprināja mazus trauciņus ar jasmīna ekstraktu un kazas tauku maisījumu, kas karstajā saulē kusa un izplatīja patīkamu aromātu. Laikam ritot, cilvēkus neatstāja doma, ka ķermenim ir jāsmaržo, un tika izgudroti arvien jauni smaržošanās veidi. Pasakainu smaržu receptūru radīja botāniķis Teofrass (grieķis) no Erezas pilsētas 372. – 287. g. p.m.ē. Tādu smaržu konsistenci, kādu mēs pazīstam šodien, atklāja nedaudz vēlāk. Tā bija smaržu destilācijas metode, ko pirmie sāka lietot arābi. Tie galvenokārt bija primitīvi, destilēti viena auga vai zieda aromāti. Tikai 12. gs. Anglijā aptiekāri nāca klajā ar pirmo smaržūdeni – lavandas ūdeni, kura komponenti bija lavandas izvilkums un spirts.…

Коментарий автора
Atlants