5. Citi nozīmīgi sirreālisma pārstāvji
Īvs Tangī (Yves Tanguy) dzimis 1900. gadā un nomiris 1955.gadā, bija franču izcelsmes amerikāņu gleznotājs, kurš attēlo neskaidras minerālu vai dzīvnieku formas tukšā un gaistošā vidē.
Īva Tangī gleznām piemīt unikāls, pirmajā acu uzmetienā atpazīstams sirreālisma stils. Tajās attēlotas bezgalīgas, abstraktas ainavas, pārsvarā ierobežotā krāsu gammā, tikai dažreiz iegleznojot kādu kontrastainu krāsas akcentu. Tipiski, ka šīs svešās ainavas apdzīvo dažnedažādas formas, dažkārt stūrainas un asas kā stikls, dažkārt tām piemīt intriģējoši, organisks izskats kā milzīgā, amēbām, kas pēkšņi pārvēršas akmenī. Fantastiskais sajaucas ar reālo Tangī darbos "Vecais horizonts" (1928), "Dzintara skats" (1929), "Sirreālistiskā kompozīcija" (1930), "Nenoteiktā dalīšanās" (1942) u.c.
Huans Miro (Joan Miro) (1893-1983) bija katalaņu izcelsmes mākslinieks. Viens no viņa lielākajiem pienesumiem sirreālismā bija ar automātisma palīdzību atbrīvot krāsu un triepienu. Viņš radīja biomorfus tēlus un būtnes ar kuru palīdzību atklāja savu personiskās iztēles lauku. Viņa mākslas darbiem raksturīgi arī spilgti krāsas laukumi. Viņa zināmākie darbi ir “Bezdelīgas mīlestība” (1934), “Kāpnes bēgšanai” (1939) , “Zelta lietus” (1954) un citi.
…
