Savstarpēji atkarīgie dzīvnieki un augi veido bioloģiskas sabiedrības — biocenozes. Piemēram, kāda dīķa dzīvnieki un citi organismi kopumā sastāda vienu biocenozi, purva dzīvnieki — otru, skujkoku meža dzīvnieki — trešo utt. Galvenais faktors, kas veido saites starp biocenozes locekļiem, ir barošanās. Piemēram, baltais zaķis pārtiek no augiem, bet zaķi savukārt apēd lapsa vai vilks. Barošanās saites, kas izveidojušās biocenozē, sauc ari par barošanās ķēdēm.
Jebkurā biocenozē izšķir trīs grupu organismus:
organisko vielu ražotāji (zaļie augi),
organisko vielu patērētāji (augēdāji, gaļēdaji, visēdāji),
organisko vielu noārdītāji (sliekas, baktērijas un pelējumsēnes).
Normālos apstākļos augu un dzīvnieku daudzums biocenozē ir relatīvi patstāvīgs, tas ir, ja pavairojas augēdāji, tad pieaug arī plēsoņu skaits, jo barības pārpilnībā tiem vieglāk saglabāt pēcnācējus.…
