1979. gada 13. martā Jamaikas valūtas sistēmas ietvaros sāka darboties Eiropas valūtas sistēma (EVS), kurā iestājās vairākums Eiropas Ekonomiskās kopienas (EEK) valstu. Eiropas valūtas sistēma mēģināja saglabāt valūtas kursu stabilitāti starp Eiropas Ekonomiskās kopienas valstīm, nosakot fiksētus kursu samērus. Attiecībā pret valstu valūtām, kas neietilpa Eiropas Ekonomiskās kopienā, piemēram, Amerikas Savienotās valstis un Japāna, darbojās brīvi peldošie kursi. [2; 9.-10.]
Eiropas valūtas sistēmas pamats bija Eiropas jauna naudas vienība ekijs – European Currency unit (ECU), kas balstījās uz tā saukto valūtas grozu. Sākumā to izmantoja vienīgi bezskaidras naudas norēķinos kā dematerializētu naudu. Pakāpeniski ekijs ielauzās privātās ekonomikas norēķinu sfērā. 1985. gadā 700 bankas 30 valstīs jau izmantoja ekiju noguldījumu un aizdevumu operācijās, pārskaitījumos no konta uz kontu. Ekija papīra naudas zīmes un metāla monētas tā arī neradās. [2;10.]
1992. gada 7. februārī Eiropas Ekonomisko Kopienu pārdēvē par Eiropas Savienību (ES) un ievieš Eiropas Savienības pavalstniecību, pēc pāris gadiem atsakoties no ekija. Eiropas Savienības vienoto valūtu vienbalsīgi nokristīja par eiro. ES valstis, kas bija gatavas pāriet uz kopējo valūtu eiro, sāka veidot eirozonu.[2;10.]
…
