-
Administratīvi teritoriālā reforma: ieguvumi un zaudējumi
Бесплатно!
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
1. | ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLAIS IEDALĪJUMS LĪDZ 2009.GADA PAŠVALDĪBU VĒLĒŠANĀM | 4 |
2. | ADMINISTRATĪVĪ TERITORIĀLĀ REFORMAS GAITA UN TĀS PAREDZĒTĀS IZMAIŅAS | 8 |
3. | IEGUVUMI UN TRŪKUMI NO PAŠVALDĪBAS REFORMAS ĪSTENOŠANAS | 11 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 13 | |
LITERATŪRAS SARAKSTS | 14 |
Katrā valstī un tās teritorijā ir izveidojušies dažādi teritoriālie iedalījumi vēsturisko, politisko un ekonomisko pārmaiņu rezultātā. Šiem iedalījumiem pa valstīm ir atšķirīgi nosaukumi (provinces, novadi, apriņķi, kantoni, lēņi u.c), teritorijas platība, iedzīvotāju skaits, ekonomiskais un sociālias potenciāls.
Visiem administratīviem teritoriāliem iedalījumiem (neatkarīgi no valsts) ir kopīga viena pazīme, to veidošana palīdz pārvaldīt valsti un sabiedrību kopumā, veidojot ciešāku saikni starp valsts varas centrālajiem orgāniem un tās iedzīvotājiem, tātad vietējās pašvaldības savā ziņā ir starpnieki starp augstākajām varas institūcijām un vietējiem valsts iedzīvotājiem.
Latvijas teritorija gadu simtiem dažādu iekarojumu rezultātā ir tikusi dalīta dažādos un atsķirīgos iedalījumos un bijušas dažādas pārvaldes iekārtas. Latvijas lielās teritoriālās vienības jeb kultūrvēsturiskie novadi (Kurzeme, Zemgale, Vidzeme un Latgale) atšķiras ar daudzveidīgu vēsturisko pieredzi un kultūras mantojumu, dzīves stilu, valodas īpatnībām, kas ņemtas par pamatu veidojot sīkāku teritorijas sadalījumu, bet nekad nav bijuši pārvaldes vienības.
Senākais zināmais administratīvais iedalījums Latvijā datējams ar 13.gs. Zemju teritorijas (senākās valstiskās teritorijas) bija iedalītas pilsnovados. Teritoriālā iedaIījuma ziņā tā laika administratīvajā sistēmā mazākā vienība bija ciems, kuru veidoja vairākas viensētas. Raksturīga bija centralizētā vadība.
…
Administratīvi teritoriālā reforma kopumā noritēja lēni un tā turpinās vēl šodien, jo vēl nav pieņemts likums par apriņķu izveidi. 2009. gadā līdz 1. jūlijam Latvijā vēl pastāvēja administratīvi teritoriālais iedalījums, kas pamatā bija iepriekšējais, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas mantojumā saņemtais iedalījums ar visai nelielām pārmaiņām. Novadi pārņēma skolu valdes, sāka nodarboties ar sabiedriskā transporta pārvadājumiem savā teritorijā, uztur to teritorijā esošās slimnīcas, sociālās aprūpes iestādes, kā arī pārņēma atbildība par rajona padomes kredītsaistībām. Lai gan reformas īstenošana ilga 10 gadus, tās galarezultāts bija sasteigts un turpmākjās darbībās ar to saskarās arī pašvaldības, tāpēc pastāv domstarpības par tās lietderību. Pašvaldību reforma tika realizēta krīzes laikā, tāpēc šobrīd ir samērā grūti spriest par tās ieguvumiem, jo cilvēkiem ir reizēm ir grūti atšķirt pasliktinājumus no krīzes un reformas, piemēram, slimnīcu likvidēšana, autobusu reisu samazināšana un skolu slēgšana radīja grūtības pašvaldību iedzīvotājiem.
