Komunikatīvo prasmju attīstības iespējas grupas psiholoģiskajās nodarbībās

IEVADS

Ikviens no mums vēlas būt saprasts, vajadzīgs, noderīgs, atrast savu vietu dzīvē un vidē sev apkārt. Visspēcīgāk šī vajadzība izpaužas jauniešiem. Šajā vecumā intensīvi tiek meklētas atbildes uz jautājumiem “kas es esmu?”, “kāda būs mana nākotne?”, “kāda ir dzīves jēga?”. Rodas un nostiprinās sava individuālā vērtīborientācija. Svarīga ir apliecināt sevi un gūt atzinību no apkārtējiem.
Nozīmīga loma tiek piešķirta vienaudžu sabiedrībai, līdz ar to svarīga ir spēja saprasties ar vienaudžiem, būt par vienu no viņiem, iekļauties grupā, kā arī meklēt dzīves jēgu un savu vietu pasaules sistēmā un savā dzīvē. Ja jaunietim neizdodas apmierināt šīs vajadzības, var rasties adaptācijas problēmas un tukšuma sajūta. Klases kolektīvā tas diezgan bieži ir par iemeslu dažāda veida konfliktiem, jo kā zināms konflikts sākas no neapmierinātības.
Saskarsme ir sarežģīts process, kas iekļauj sevī vairākus veidus (piemēram, verbālā un neverbālā), līmeņus, kā arī vairākus šķēršļus un barjeras. Saskarsmes teorijā plaši ir aplūkota arī pirmā iespaida veidošanās, kas bieži vien ir kļūdaina. Diezgan liela nozīme ir neverbālajai komunikācijai, ko cilvēki var uztvert ļoti dažādi. Pat nesaprotot to, tā iedarbojas uz zemapziņas līmeni un nodod tā saukto “slēpto” informāciju.
Saskarsmes prasmju un iemaņu attīstīšanai var izmantot vairākas metodes. Viena no tām ir psiholoģiskais treniņš. Ar tā palīdzību var modelēt dažādas dzīves situācijas un rast konstruktīvu risinājumu. Tā ir iespēja paskatīties uz sevi it kā no malas, jo grupā visi locekļi darbojas vienoti un pastāvīgi dod atgriezenisko saikni. Psiholoģijas teorija atzīst, ka katram cilvēkam ir neierobežots iespēju potenciāls, lai mainītos, pārveidotos un attīstītu savu personību.
Treniņš ir salīdzinoši jauna psiholoģijas metode, taču diezgan efektīva. Psiholoģiskajam treniņam ir divas daļas: teorētiskā – lekcijas vai semināri un praktiskie vingrinājumi – lomu spēles un grupu darbs. Ja teorētiskajā daļā lielākoties tiek iegūtas jaunas zināšanas, tad praktiskajā daļā – prasmes un iemaņas. Bieži vien tiek apvienotas abas metodikas. Psiholoģisko treniņu vai tā atsevišķus elementus var izmantot dažādās dzīves jomās un sfērās, - atšķirsies vienīgi vadīšanas pieeja, veids, tēmas, kā arī psiholoģiskais klimats.

…