Montāžas tehnika arī bija visai savdabīga, ne vienmēr ir labi apskatāma situācija, skatītājs nejūtas tā it kā viņš būtu „ideāla novērotāja” pozīcijā. Kompozīcijas tiek veidotas no sāniem, ne vienmēr centrētas, tiek nogrieztas personāžu ķermeņa daļas, bieži tiek lietots arī skats pār plecu, rādītas varoņu muguras.
Taču ir arī līdzības – ir galvenais varonis, kuram tiek dots uzdevums un viņš ir gatavs darīt visu, lai to spētu atrisinātu, romantikas notis arī ir saskatāmas, taču nekādā gadījumā ne pierastās un tipiskās Holivudas stilam. Radikālu spēļu ar laiku nav, taču ir dažas scēnas ar atmiņām - „flashback”- un scēna ar notiekošo tajā pašā laikā, taču pavisam citā vietā.
Secinājumi
Kopumā par šo filmu varētu pateikt to, ka tai ir savs šarms, tā ir interesanta, neparedzama un asprātīga. Nav nekāds pārsteigums, ka A.Hičkoks ir viens no labākajiem režisoriem savā laikā un vispār pasaulē. Šo filmu ir interesanti skatīties arī mūsdienu cilvēkam, jo tai piemīt savdabība. Tā atkāpjas no tajā laikā pieņemtā stila un normām. Režisors ir izmantojis visu iespējamo, lai filma būtu izaicinoša, taču tajā pašā laikā pietiekoši pievilcīga skatītājam.
…
