-
Kopējā ārējā un drošības politika
KĀDP struktūra: augstākās institūcija lomu pilda – ES Padome, zem tās kā reāls rīcības mehānisms darbojas ES Ministru Padome ārlietu ministru sastāvā. 1/3 konstruktīvā opozīcija viedokļa paušanai. Vēl ir Politiskās Komitejas un Pastāvīgo Pārstāvju Komiteja, kuras tagad atbalsta 27 regulāri Briselē sanākošās darba grupas.
Jāatzīmē, ka ideju par KĀDP ne visas valstis uztvēra kā pozitīvu attīstības punktu, un tādēļ dažu valstu starpā (precizējot- tās, kas atradās NATO, bet nebija ES sastāvā) izcēlās plaisa un strīdi par KĀDP nepieciešamību. Šīs valstis, kas nav ES sastāvā uzsvēra, ka ES dalībvalstis cenšas uz NATO rēķina celt savu prestižu, tāpēc arī ideja par KĀDP. ASV un Turcija uzskata, ka ES valstīm trūkst kompetences, zināšanu un pamata bāzes, uz kuras tā varētu būvēt sev jaunu resursu, lai nodrošinātu sev drošību. Tomēr plāns jau ir līdz 2003.g. izveidot Eiropas mobilos spēkus 60000 karavīru sastāvā. Jāatzīmē, ka tomēr pašreizējās kandidātvalstis uzticas daudz vairāk NATO (skaidri neapstrīdot faktu, ka laika gaitā NATO ir pierādījis savu izturību un drošības garantus nepieciešamības gadījumā pildīt savus pienākumus).
…
Pirmie mēģinājumi kopējās ārējās un drošības politikas (KĀDP) jautājumos jau sākās 70-to gadu sākumā. Bet tomēr par KĀDP juridisko pamatu un praktisku ieviešanu dzīvē var uzskatīt Māstrihtas līgumu 1992.gada 7.februārī (ES dibināšanas līgums). Bieži KĀDP tiek dēvēta arī par Eiropas Politisko sadarbību pasaulē. ES šī Kopējā ārējā un drošības politika tiek uzskatīta arī par otro pīlāru, trīs pīlāru sastāvā, kur pārējie divi ir – Eiropas Kopiena kā pirmais pīlārs (Muitas apvienība, iekšējais tirgus, KLP, un vienota monetārā sistēma); Sadarbība iekšlietās un tieslietās kā trešais pīlārs.
