Nukleīnskābes
Nukleīnskābes jeb nukleoskābes ir polimēri, kurus veido savā starpā ar fosforskābes diestera saitēm lineāri savienoti nukleotīdi. Nukleīnskābes nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu, ekspresiju un nodošanu nākamajām šūnu paaudzēm ar replikācijas, transkripcijas un translācijas mehānismu palīdzību. Izšķir ribonukleīnskābes (RNS) un dezoksiribonukleīnskābes (DNS).
Nukleīnskābju monomēri ir nukleotīdi. Tie sastāv no 3 komponentiem:
Heterocikliska slāpekļa bāze (purīna (adenīns un guanīns) vai pirimidīna (timīns, uracils un citozīns) atvasinājums)
Ogļhidrāts (pentoze) (DNS - dezoksiriboze; RNS - riboze)
Fosforskābes atlikums
Nukleīnskābju funkcijas
DNS galvenā funkcija ir iedzimtības informācijas glabāšana. Cilvēka DNS satur 32000 - 36000 gēnu. Daļa no tiem kodē OBV uzbūvi (struktūrgēni), citi veic regulatoras funkcijas (regulatorie gēni), citi kodē RNS molekulas (RNS gēni). Tāpēc DNS daudzums šūnā nedrīkst mainīties.
Katram RNS veidam ir savas funkcijas, bet visas kopā tās nodrošina OBV sintēzi pēc DNS atrodošās informācijas.
I-RNS nokopē viena struktūrgēna informāciju no un nogādā to citoplazmā .
T-RNS piegādā AS olbaltumvielu sintēzes vietai
R-RNS atrodas ribosomās – organoīdos, kas veido peptīdsaiti starp AS.
RNS daudzums šūnā mainās atkarībā no tā, cik intensīvi notiek OBV sintēze.
…
