Šo dziesmu BBC radio bija aizliegts atskaņot 68 gadus. Par spīti tam gadu desmitiem ilgi to nepārtraukti no jauna iedziedājuši daudzi mūziķi, tostarp mūsdienu popzvaigznes – no Sāras Braitmenas līdz Bjorkai. Teksta dēļ tā visā pasaulē pazīstama kā ungāru pašnāvības dziesma.
Kā izskaidrot ‘’sīs dziesmas bēdīgi slaveno likteni? Vai tas saistīts ar dziesmas autoru smagajām personiskajām problēmām.,ko tie ierakstīja šajā darbā un kas liktenīgi iedarbojās uz cilvēkiem, kuri konkrētajā mirklī bija uzņēmīgi pret domām izbeigt šo dzīvi? Vai dziesma kalpoja kā provokācija? Vai arī tā pati piespieda cilvēkus izdarīt pašnāvību?
Kispipa pianists
Nekas līdz galam nav skaidrs ne par šo dziesmu, ne par tās autoriem, ne arīdzan par upuriem, tāpēc dažreiz šis stāsts tiek uzskatīts par urbāno leģendu. Tomēr dziesma ir reāla, tātad tai ir arī sava vēsture. Tās mūzikas autors ir ungāru pianists un komponists Rezo Šerešs ) Rūdolfs Spitcers), dēvēts par mazo Šerešu, jo viņš bija tikai pusotru metru garš. Šis pašmācības ceļā mūziku apguvušais pianists bija ļoti populārs Budapeštā 20. gadsimta 30. gados. Katru dienu no sešiem vakarā līdz rītausmai viņu varēja sastapt pie klavierēm necilā bārā Kispopa, ko piepildīja cigarešu dūmi un alkohola dvaka. Tur viņš ar cigareti zobos aizsmakušā čērkstošā balsī izpildīja savas dziesmas publikai : ielasmeitām, mūziķiem bohēmistiem un ebreju strādniekiem.…
