Tiesību teorijas jautājumi:
1. Tiesību normu norobežošana no likuma.
Tiesības ir vispārējie uzvedības noteikumi, kuri ir jebkuram subjektam saistoši. Šos noteikumus mēs veidojam paši. Tiesību norma ir sociāla rakstura norma, kas var pastāvēt tikai sabiedrībā. No tiesību normām veidojas likums, jo likums iet aiz tiesību normām. Tiesību normas veidojušās no:
1) morāles normām – tas nozīmē, ka normu izpratne veidojas audzināšanas procesā, tādējādi cilvēks izprot, kas sabiedrībā ir nosodāms, kas atbalstāms.
2) reliģiskām normām – reliģisko normu pamatā ir 10 baušļi, bet protams, ka nav iespējams ievērot visas reliģisjas normas, tāpēc tiesību normām par pamatu ņem to, kas nav tikai balstīts uz reliģiju.
3) paražām jeb nerakstītajiem likumiem – cilvēks dzīves laikā iemācās lietas, kas visiem pats par sevi ir saprotams un cilvēks izprot to, ka par kādu nerakstīto likumu pārkāpumu seko sabiedrības nosodījums.
Tiesību normas pamatā netiek pasniegtas rakstiskā veidā, bet likumi pamatā ir rakstiska veida, kurus jāievēro visai sabiedrībai un par likuma ievērošanu rūpējas valsts noteiktas institūcijas, kā policija, tiesas u.c.
2. Likuma darbība laikā.
Likuma darbība laikā nozīmē likuma pieņemšanas kārtību. Latvijas Republikā likumdevēju konstitūcija ir Saeima. Saeima likumu pieņem 3 lasījumos. Ir izņēmumi, kad Saeima likumprojektus var pieņemt 2 lasījumos un tie būtu: atzīti par steidzamiem, valsts budžeta projekti un likumprojekti, kas attiecas uz starptautiskiem likumiem. Pieņemtos likumus Saeima nosūta izsludināšanai valsts Prezidentam. Likumus izsludina desmitajā dienā pēc to pieņemšanas, bet ne vēlāk kā divdesmitajā dienā pēc to pieņemšanas, publicējot preses izdevumā „Latvijas Vēstnesī”. Likums stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja konkrētajā likumā nav noteikts kāds konkrēts datums vai termiņš. Likums beidz darbību - beidzoties termiņam, uz kuru tas tika pieņemts, mainoties apstākļiem, kuri bija paredzēti(piemēram, kara laikā), vai ja doto aktu atceļ cits akts. Ja eksistē pretrunas starp normatīvajiem aktiem, kuriem ir dažāds juridiskais spēks, tad darbojas, kura juridiskais spēks ir augstāks. Ja normatīvie akti ir vienlīdzīgi, darbojas pēdējais normatīvais akts. Normatīvajiem aktiem nav atpakaļejošs spēks, izņemot īpašos likumā paredzētos gadījumos.…
Konspektīvi veidotas atbildes uz 50 biļešu jautājumiem, pamatojoties uz LR Civillikumu. Biļetes iedalīta 5 daļās: tiesību teorijas jautājumi, ģimenes tiesības, mantojuma tiesības, lietu tiesības un saistību tiesības. Tiesību teorijas jautājumos aprakstītas tādas tēmas kā likuma darbība laikā, telpā, tiesību normu interpretācijas metodes un to nozīme u.c. Ģimenes tiesībās aprakstītas tādas tēmas kā laulības slēgšanas kārtība, aizbildnība un aizgādnība, vecāku un bērnu mantiskās un personiskās nemantiskās tiesības u.c. Mantojuma tiesībās aprakstītas tādas tēmas kā mantojuma pieņemšana un dalīšana, testamenti un to veidi u.c. Lietu tiesībās aprakstītas tādas tēmas kā reālservitūtu būtība un pielietojums, valdījuma raksturojums, īpašuma tiesību būtība, hipotēka u.c. Saistību tiesībās aprakstītas tādas tēmas kā līgumi un to veidi, oferte, līguma būtiskās daļās, līgumsods, nomas un īres līguma laušana, rokas nauda u.c.
